ASV akcijas pirmdien noslēdzās ar kritumu, jo investori izvērtēja lēnāku mākslīgā intelekta attīstību, kamēr Tuvajos Austrumos spriedze paaugstināja naftas cenas un 10 gadu valsts obligāciju ienesīgums īslaicīgi pārvietojās virs 5%.

Dow Jones Industrial Average samazinājās par 152.09 punktiem, vai 0.29%, līdz 52,421.2. S&P 500 kritās par 37 punktiem, vai 0.48%, līdz 7,619.98, un Nasdaq Composite zaudēja 146.62 punktus, vai 0.56%, līdz 26,186.41.

Čipu akcijas bija plaši vājākas, ar Nvidia kritumu par 3.4%, AMD par 4.4%, Broadcom par 4.8% un Micron Technology par 5.3%. Filadelfijas pusvadītāju indekss samazinājās par 5.9%.

Starptautisko tehnoloģiju lielo uzņēmumu vidū Meta pieauga par 2.7%, Alphabet ieguva 3.2%, Microsoft pievienoja gandrīz 2% un Apple pieauga par 0.2%, kamēr Tesla samazinājās par 1.8% un Amazon zaudēja 1.3%.

Enerģijas tirgos Brent nafta īslaicīgi pieauga līdz 110 dolāriem par barelu pēc tam, kad tika uzbrukts Saūda Arābijas cauruļvadam, un tika slēgts, pirms atgriezās pie 106.09 dolāriem, pieaugot par 1.4%. Rietumvirdžīnijas vidējā nafta pieauga par 1.6% līdz 101.74 dolāriem.

10 gadu valsts obligāciju ienesīgums sasniedza apmēram 5.011%, tā bija pirmā pārvietošanās virs šī līmeņa kopš 2023. gada, pirms atgriezās apmēram 4.96%. Šī maiņa atspoguļoja pieaugošās bažas par inflāciju, deficītiem un Federālās rezervju sistēmas procentu likmju prognozēm. Tirgi gaidīja šīs nedēļas FOMC sanāksmi, ar ekonomistiem plaši prognozējot 25 bāzes punktu pieaugumu līdz 3.75% līdz 4% diapazonam un nākotnes līgumi norādīja uz aptuveni 90% varbūtību.

Zelta cenas tika spiestas uz leju, jo procentu likmju gaidas pieauga. Spot zelts kritās par 0.9% līdz 4,305 dolāriem par unci, kamēr Ņujorkas zelta nākotnes līgumi samazinājās par apmēram 1.3% līdz 4,350 dolāriem. Dolaru kurss pieauga, dolāra indekss sasniedza 99.73, augstākais kopš 2. septembra, pirms pārvietojās uz apmēram 99.5. Jena vājinājās, un eiro tirgojās ap 1.152 dolāriem, pirms noslēdza dienu pie 1.155 dolāriem, samazinoties par 0.3%.